Fumārskābeir svarīga organiskā dikarbonskābe. Pateicoties tā stabilajai transstruktūrai, labajai ķīmiskajai aktivitātei un augstajai drošībai, to plaši izmanto dažādās jomās, piemēram, pārtikā, medicīnā, ķīmiskajās vielās un materiālos. Praktiski rūpnieciskos lietojumos fumārskābe bieži parādās atvasinājumu veidā, lai apmierinātu dažādas veiktspējas un funkcionālās prasības. Tālāk sniegts sistemātisks ievads par izplatītākajiem fumārskābes atvasinājumiem no to galveno veidu un pielietojuma viedokļa.
Pirmās irfumārskābes esteru atvasinājumi. Šī ir vissvarīgākā fumārskābes atvasinājumu klase, ko iegūst esterifikācijas reakcijās starp karboksilgrupu un spirtiem. Parastie piemēri ir dimetilfumarāts, dietilfumarāts un dibutilfumarāts. To vidū dimetilfumarāts ir īpaši nozīmīgs farmācijas jomā, jo to lieto psoriāzes un multiplās sklerozes ārstēšanai, un tā imūnmodulējošā iedarbība ir saņēmusi plašu uzmanību. Materiālu rūpniecībā fumārskābes esterus bieži izmanto arī kā sveķu modifikatorus vai plastifikatorus, lai uzlabotu materiālu elastību un laikapstākļu noturību.
Otrkārt, irfumārskābes sāļu atvasinājumi. Fumārskābe reaģē ar dažādiem metālu joniem vai organiskām bāzēm, veidojot dažādus fumārskābes sāļus, piemēram, dzelzs fumarātu, nātrija fumarātu un kalcija fumarātu. Ņemot par piemēru dzelzs fumarātu, tas ir izplatīts dzelzs papildinājums ar augstu absorbcijas ātrumu un salīdzinoši zemu kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, un to plaši izmanto farmācijas un veselības produktu rūpniecībā. Kalcija fumarātu un nātrija fumarātu izmanto kā uztura pastiprinātājus vai skābuma regulētājus pārtikas un lopbarības rūpniecībā.
Trešā kategorija irfumārskābes{0}}modificētie polimēri. Polimēru materiālu jomā fumārskābi bieži izmanto kā nepiesātinātu monomēru, lai piedalītos kopolimerizācijas reakcijās. Piemēram, fumārskābe vai tās anhidrīda atvasinājumi bieži tiek ievadīti nepiesātinātos poliestera sveķos, lai uzlabotu sveķu mehānisko izturību, karstumizturību un ķīmisko koroziju. Šos atvasinājumus plaši izmanto būvmateriālos, jūras pārklājumos un kompozītmateriālos.
Turklāt irfumārskābes anhidrīds un tā atvasinājumi. Fumārskābes anhidrīds ir svarīgs starpprodukts, ko iegūst, turpmāk dehidratējot fumārskābi. Tam ir augstāka reaktivitāte, un to bieži izmanto smalkajā ķīmiskajā sintēzē, piemēram, farmaceitisko starpproduktu, pesticīdu un īpašu sveķu pagatavošanā. Veicot turpmākas reakcijas ar fumārskābes anhidrīdu, var iegūt dažādus funkcionālus savienojumus, paplašinot fumārskābes pielietojuma jomu.
Kopumā fumārskābes atvasinājumi ir dažādi, cita starpā ietverot esterus, sāļus, polimēru modifikatorus un aktīvos starpproduktus. Tieši šo atvasinājumu esamība ir pārveidojusi fumārskābi no pamata organiskās skābes par svarīgu ķīmisku izejvielu, kas aptver pārtikas, farmācijas un materiālu rūpniecību. Pieaugot pieprasījumam pēc zaļās ķīmijas un augstas veiktspējas materiāliem, fumārskābes atvasinājumu izstrādes un pielietošanas iespējas turpinās paplašināties.