Dimetilfumarāts (DMF) ir organisks ķīmisks savienojums ar ķīmisko formulu C₆H₈O4, kas pieder pie fumarāta esteru savienojumu klases. Pirmo reizi to izmantoja rūpniecībā, galvenokārt sveķu, pārklājumu, plastmasas un gumijas izstrādājumu sintēzē. Pateicoties lieliskajām pretkorozijas un antioksidanta īpašībām, to izmanto arī elektroniskajās ierīcēs un kā fungicīdu. Pēdējos gados dimetilfumarāts ir pētīts un izmantots arī noteiktiem medicīniskiem nolūkiem, piemēram, perorālai lietošanai multiplās sklerozes ārstēšanai, taču tā rūpnieciskā izmantošana joprojām ir galvenais avots.
Ķīmiski dimetilfumarāts ir bezkrāsaina vai gaiši dzeltena kristāliska cieta viela, kas viegli šķīst organiskos šķīdinātājos, piemēram, etanolā un acetonā, un ir relatīvi stabila pret gaismu un gaisu. Tomēr tas ir ļoti ķīmiski reaģējošs un var izraisīt kairinājumu, īpaši saskaroties ar ādu vai gļotādām. Tāpēc rūpnieciskajā un laboratorijas vidē ir nepieciešami stingri aizsardzības pasākumi.
Ietekme uz cilvēka ķermeni galvenokārt ir atkarīga no iedarbības metodes un devas. Dimetilfumarāta ieelpošana, saskare ar ādu vai lielas koncentrācijas norīšana var izraisīt diskomfortu. Īslaicīga saskare var izraisīt tādus simptomus kā ādas alerģijas, nieze, eritēma vai ekzēma, kas ir viens no iemesliem, kāpēc šīs vielas lietošana rūpnieciskajā ražošanā ir stingri ierobežota. Jutīgām personām pat zemas-koncentrācijas iedarbība var izraisīt alerģiskas reakcijas. Izgarojumu vai putekļu ieelpošana var kairināt elpceļus, izraisot klepu, diskomfortu kaklā vai apgrūtinātu elpošanu.

Ilgstoša- vai liela- devas iedarbība var radīt nopietnākus veselības apdraudējumus. Pētījumi liecina, ka ilgstoša-dimetilfumarāta iedarbība var ietekmēt imūnsistēmas darbību un radīt zināmu slodzi aknām. Tāpēc rūpnieciskā vidē operatoriem parasti ir jāvalkā aizsargcimdi, aizsargtērps un putekļu maskas, kā arī jānodrošina labas ventilācijas sistēmas.
Medicīnas jomā dimetilfumarāta atvasinājumi pēc modifikācijas un devas kontroles ir apstiprināti multiplās sklerozes (MS) ārstēšanai. Tās mehānisms galvenokārt ietver imūnreakciju regulēšanu un antioksidantu iedarbību, lai palēninātu nervu bojājumus. Tomēr pat terapeitiskās devās var rasties blakusparādības, piemēram, pietvīkums, gremošanas traucējumi vai viegli izsitumi, tāpēc tā lietošana ir jāveic profesionāla ārsta vadībā.
Rezumējot, dimetilfumarāts ir ķīmiska viela ar rūpniecisku un medicīnisku vērtību, taču tā rada zināmu risku cilvēka ķermenim. Rūpnieciskos apstākļos ir nepieciešami stingri aizsardzības pasākumi, lai novērstu ādas un elpošanas ceļu iedarbību; medicīniskiem nolūkiem ir jākontrolē deva un jāievēro profesionāli norādījumi. Uzņēmumiem, pētniekiem un veselības aprūpes speciālistiem ir ļoti svarīgi izprast tā ķīmiskās īpašības un ietekmi uz veselību, lai šo savienojumu lietotu droši un atbildīgi.
